www.labrags.lv

Ietekmes uz vidi novērtējuma vēja elektrostaciju parkam ar kopējo jaudu 200 MW (47-80 VES) Baltijas jūras LR teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā sākotnējā sabiedriskā apspriešana

Protokols
Jūrkalnes bibliotēkā
2011. gada 9. augustā plkst. 9:00

 

Sapulcē piedalās:
Māris Dadzis, Ventspils novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks investīciju un attīstības jautājumos
Andrejs Siliņš, SIA “Baltic Wind Park” valdes priekšsēdētājs
Valdis Felsbergs, SIA “Eirokonsultants” valdes priekšsēdētāja vietnieks
Juris Giguns, SIA “Ventas Balss”
Līga Tīrmane, SIA “Ventas Balss”
Kristina Spade, SIA “GARSO”
Ingus Antonovičs
Evija Bērziņa
Arvīds Bērziņš
Rodrigo Fomins
Uģis Dadzis
Marita Jēkabsone
Ainars Dūdiņš
Baiba Trauberga
Gunda Priedoliņa
Ligita Kalniņa
J. Indāns
Rudīte Rudbaha
Mairita Ansone
Laila Šulce
Ina Kapteine
Dainis Ansons
Santa Ansone
Juris Vētra
Jānis Sparaks
Marija Janvāle
Guntra Aistara


Valdis Felsbergs: Labrīt! Sāksim apspriedi! Sākotnējā informācija par plānoto projektu ir pieejama paziņojumos. Iecere ir būvēt vēja parku jūrā. Tiek izskatītas astoņas alternatīvas. Šeit redzamā karte ir arī pieejama internetā. No 1.-22. augustam Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) gaida sabiedrības ierosinājumus ietekmes uz vidi novērtējuma programmai. Pašlaik tikai tiek plānots IVN. Tā ir likumā noteikta procedūra, kas vēl nav uzsākta. Šī sapulce ir paredzēta jūsu jautājumu uzklausīšanai. Es esmu Valdis Felsbergs no “Eirokonsultanta”, kas projekta attīstītāja uzdevumā organizē sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Sapulcē piedalās arī Andrejs Siliņš no SIA “Baltic Wind Park”. Šis protokols tiks iesniegts VPVB, kas sagatavo mums darba uzdevumu. Apspriežamā iecere ir ļoti agrīnā attīstības stadijā. Kartē ir parādītas vietas, kas ir iekļautas Ekonomikas ministrijas izdotajā atļaujā. Pašas tuvākās alternatīvas ir 8 km attālumā no krasta, tās varēs labi redzēt. Tālākās alternatīvas plānotas 30 km attālumā un tās nevarēs redzēt no krasta. Pagaidām šī ir visa informācija, ko mēs varam sniegt par projektu. Kādi ir jūsu jautājumi, ierosinājumi?

Juris Vētra: Kas to visu sponsorē?

Valdis Felsbergs: Sponsorēšana parasti ir kādos kultūras projektos, šis ir biznesa projekts.

Juris Vētra: Ko iegūst Latvijas un Jūrkalnes novads no šī projekta?

Valdis Felsbergs: Ko iegūst Latvija, jāprasa Ekonomikas ministrijai. Eiropas politika nosaka, ka mums ir jāpāriet uz atjaunojamiem energoresursiem.

Juris Vētra: Tātad tikai Jūs gūstat labumu.

Jūrkalnes iedzīvotājs: Ko Baltijas jūra ir tādu ļaunu izdarījusi, ka to vajadzētu piekakāt? Mēs esam papētījuši, kas notiek Dānijā. Es saprotu, ka Jūs mēģināt pabeigt līdz jaunajai Saeimai.

Valdis Felsbergs: Ietekmes uz vidi novērtējums ilgs vismaz gadu. Ātrākais būvniecības sākums ir pēc četriem gadiem.

Jūrkalnes iedzīvotājs: Paskatieties Labrags.lv mājas lapu, tur ir daudz informācijas. Mums ir pietiekoši daudz citas iespējas. Tas nav prāta darbs būvēt VES parku jūrā. Jūra visiem pieder.

Ingus Antonovičs: Jūsu iecere varētu izskatīties tā, kā parādīts šajā attēlā. Ģeneratorus var redzēt 15 km attālumā, jo ir atšķirība izmēros starp jūras un sauszemes ģeneratoriem. Jūras ģeneratori ir lielāki. No Labraga var redzēt Sārnates ģeneratoru. Būtiski tas būs mums, ka jūras efekts pazūd. Kāda ir prognozētā ietekme alternatīvām V3 un V2, kas ir pretī Jūrkalnes stāvkrastam?

Valdis Felsbergs: Mēs strādājam ar Ekonomikas ministrijas izdoto atļauju, kurā ir iekļautas šeit redzamās astoņas alternatīvas.

Ingus Antonovičs:  Skaidrs, tas ir kabineta variants. Lielbritānijā ļoti skatās, lai neviens VES objekts nebūtu pretī aizsargājamām teritorijām, jo neviens nevar prognozēt to, kā mainīsies krasts un krasta erozija. Ja Jūrkalnes stāvkrastam pretim būs lēzena kāpa, tad kā tas izskatīsies? Jāņem vērā arī, ka trokšņus jūras ūdens pastiprina. Šeit ir zvejas vietas attīstīts tūrisms. Tas negatīvi ietekmēs vietējo biznesu. Tas nebūs prāta darbs! Varbūt vienīgi alternatīvu V1 varētu realizēt. Alternatīvas V2 un V3 ir pilnīgi un galīgi nepieņemamas.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Vai mēs vispār varam kaut ko ietekmēt?

Ingus Antonovičs: Mēs neredzam nekādu apspriešanas iespēju vispār. Mēs iegūstam tikai mīnusus. Baltijas jūra ir ļoti vārīga vieta. Baltijas jūrā nekas nav uzbūvēts tikai pie mums. Un tagad mēs to visu sabojāsim? Kā pašlaik izskatās Baltijas jūra? Viņa ir tā aizlaista! Nav pie mūsu krastiem tā labākā vieta VES parkam. Pretī mūsu krastam jau ir konflikta zonas – zvejas vietas konfliktē ar kuģu ceļiem. Un tagad mēs vēl pievienosim trešo konfliktu? Dāņiem jau sāk parādīties problēmas ar zivju populācijām.

Valdis Felesbergs: Jā, ietekmes uz vidi novērtējumā mēs pētīsim visas iespējamās ietekmes, kas varētu rasties šī projekta realizācijas rezultātā.

Ingus Antonovičs: Paskatieties Dabas Fonda mājas lapā. Tur ir informācija par vēja parkiem.

Māris Dadzis: Iet runa par vēja parku ar jaudu 200 MW? Vai teorētiski 200 MW jaudīgs parks var ievietoties alternatīvā V7 vai V8?

Valdis Felesbergs: Jā, tas ir iespējams.

Māris Dadzis: Vai nav domāts par jaudīgāku paku?

Andrejs Siliņš: Tās ir Latvijas uzņemtās saistības pret ES. Kartē ir parādīts Ekonomikas ministrijas noteiktās vietas, kur var būt šīs zonas. Baltijas Vides Foruma uzdevums ir veikt jūras teritorijas plānojumu. Šīs pirmās sanāksmes mērķis ir uzklausīt viedokļus, bažas un šaubas, lai to visu iekļautu izpētes programmā. Mums nav vēl konflikta situācija. Mēs cenšamies jūs laicīgi iesaistīt projekta apspriešanā, jo tad ir kvalitatīvāks materiāls, ko izvērtēt.

Māris Dadzis: Man ir informācija, ka projektu plānots realizēt  2017.-2018. gadā. Viena lieta ir enerģijas saražošana, otra lieta – kur likt saražoto enerģiju. Ir plānots projekts “Kurzemes Loks”. Vai nav bažas, ka būs realizēti vairāki vēja parki un “Kurzemes Loks” saražoto enerģiju nespēs paņemt?

Andrejs Siliņš: Šis projekts ir cieši saskaņots ar “Kurzemes Loka” termiņiem. Plānots, ka viņi spēs uzņemt papildus jaudu ap 1 GW. Nacionālajā rīcības plānā ir paredzēti parki ar jaudu 120 MW uz sauszemes. Taču uz sauszemes ir vēl lielākas paredzamās problēmas ar ietekmi uz vidi nekā VES parkiem jūrā.

Māris Dadzis: Mans darbs ir saistīts ar detālplānojumu vērtējumu. Es redzu, ka paredzētās jaudas sasniegt uz sauszemes, piemēram, Užavas polderī, nav nekādu problēmu!

Andrejs Siliņš : Papildus moments ir apstādināts process no elektroenerģijas iepirkuma viedokļa. Kvotas ir uz diviem gadiem. Jautājums ir, vai viņi paspēs pa šiem diviem gadiem. Jaunajā likumā valsts atbalsts paredzēts daudz mazāks.

Māris Dadzis: Arī uz sauszemes plāno apjomīgus projektus, jo pastāv tiesiskās paļāvības princips un šādi projekti tiek plānoti.

Andrejs Siliņš: Ir Ekonomikas ministrijas izstrādātais rīcības plāns, kas paredz noteiktus apjomus.

Māris Dadzis: Vēlos vērst uzmanību uz to, ka šobrīd Jūrkalnes teritorijas plānojumā ir paredzēts un 1998. gadā jau tika izstrādāts jēdziens “ainaviskie skatu leņķi”. Doma ir tāda, lai cilvēkiem, kas pārvietojas pa Ventspils-Liepājas šoseju ir redzams skats uz jūru. Izstrādājot jauno teritorijas plānu, vietas tiks precizētas, taču skatu leņķi tiks saglabāti. Tie ir saistošie noteikumi un katram investoram tie ir jāievēro. Neviena no plānotajām VES parka alternatīvajām vietām nav pagasta teritorija, bet tomēr prasīsim to ievērot. Jūs minējāt Baltijas Vides Forumu. Pēc mūsu priekšlikuma tika veikta iedzīvotāju aptauja par VES parkiem jūrā. Tika iegūti rezultāti, ka piekrīt tikai 5%, vairāk nekā pusei ir negatīva vai ļoti negatīva attieksme. Mēs esam orientēti uz tūrismu, vides aizsardzību u.tml. Jūrkalnē bija visvairāk anketu un noliedzošā viedokļa īpatsvars bija vēl lielāks nekā vidējais. Noliedzošāks viedoklis ir vecuma grupā līdz 40 gadiem. Tas nozīmē, ka pret šādiem projektiem ir iedzīvotāji, kas plāno savu biznesu. Skaidrs, ka kaut kur jau šai enerģijai ir jātiek ražotai. Kategoriski viedokļi mums ir pret alternatīvā V2 un V3, par pārējām vēl var runāt. Ieguvums,  realizējot uz sauszemes šādus projektus, ir lielāks, jo var pārdot zemi. Pašvaldība var iegūt nodokļus, transformējot zemi. Bet būvējot VES parkus jūras teritorijā, ieguvēju nav.

Andrejs Siliņš: Šī situācija no valsts puses dotajā brīdī nav atrisināta. Valsts iekasē naudu par jūras teritorijas izmantošanu, jo tas ir valsts īpašums. Jāņem vērā arī, ka jūras parki prasa lielāku apkalpošanu salīdzinājumā ar sauszemes parkiem, tāpēc būs nepieciešami darbinieki, kas tos apkalpos.

Ingus Antonovičs: Tad arī parkus vajag būvēt pie ostām. Jo apkalpos jau arī no personāls no ostām, ne jau no Jūrkalnes.

Andrejs Siliņš: Jā, jautājumus par sociāli-ekonomisko novērtējumu mēs arī izskatīsim IVN.

Māris Dadzis: Ja atrisināsies visi pievada jautājumi, tad kabelim būs jānāk ārā, taču stāvkrastu bojāt mēs neļausim. Lūgums protokolā obligāti piefiksēt to, ko es teicu par skatu leņķi un veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

Ingus Antonovičs: Arī Labraga mājas lapā mēs veicām aptauju par šo projektu. 134 – atbildēja “nē”, viens – “jā” un trīs “nezinu”. Tie ir aptaujas rezultāti, kas iegūti tikai vienā dienā. Nevajag tūrisma zonu jaukt kopā ar rūpniecisko zonu. Jo sajaucot kopā šīs divas zonas, nepaliek nekas.

Valdis Felsbergs: Lūdzu, vēl jautājumus.

Jūrkalnes iedzīvotājs: Kam pieder šis bizness?

Valdis Felsbergs: SIA “Baltic Wind Park”.

Andrejs Siliņš: Īpašnieki ir divas fiziskas personas – es, Andrejs Siliņš un mans biznesa partneris Jānis Meirāns.

Ingus Antonovičs: Kāpēc ir jāslēpjas zem ofšora?

Andrejs Siliņš: Šī gada maijā jau ir iesniegts restrukturizācijas pieteikums uz AS un mērķis šo projektu paturēt kā nacionālas nozīmes projektu, lai arī citi Latvijas iedzīvotāji varētu piedalīties.

Ingus Antonovičs: Principā SIA, kas ir reģistrēts ofšorā uzreiz saņem negatīvas emocijas.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Kur jūs ņemsiet naudu?

Andrejs Siliņš: Pašlaik mēs paši finansējam projektu. Vēlāk, uzsākot būvniecību, būs nepieciešamas lielas investīcijas.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Kam tad ir iztērēts jau pusotrs miljons?

Andrejs Siliņš: Pārrunām, pirmsizpētei, lai veiktu grunts pētījumus, avansa maksājumiem utt. Šis ir ilglaicīgs projekts 10 gadu garumā. Tajā brīdī, kad sāksies būvniecība, tad būs nepieciešami lielie investori. Nauda tiks iegūta vai nu laižot akcijas publiskā apgrozījumā vai citos variantos. Ir specializētu investīciju fondi, Dānijā šādiem mērķiem tiek veidoti pensiju fondi. Būs ārējie finansētāji – bankas, fondi utt.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Tātad nāks ārzemnieki un nopirks Baltijas jūru?

Andrejs Siliņš: Investori pērk uzņēmumu nevis jūru.

Ingus Antonovičs: Kāpēc tieši vēja ģeneratori nevis viļņu?

Andrejs Siliņš: Vēja enerģija šobrīd ir visizdevīgākā. Lieli vēja parki ar jaudu 150-300 MW ir visefektīvākie, rēķinot uz megavatstundas pašizmaksu. Pārējo enerģijas ieguves veidu efektivitāte ir ar krietnu atrāvienu tālāk. No tehnoloģiskā viedokļa viļņu tehnoloģijas vēl nav sevi aprobējušas uz 15-20 gadiem. Neviens investors uz to pašlaik vēl neparakstās.

Ingus Antonovičs: Vai tiešām šī ir “zaļā” enerģija? Viļņu stacijas ir daudz “zaļākas” par vēja stacijām.

Māris Dadzis: Bet, ja mēs vērtētu viļņu staciju pie Jūrkalnes salīdzinājumā ar vēja staciju pie Liepājas, tad tomēr labāk VES pie Liepājas.

Ingus Antonovičs: Vajadzēja šādu apspriedu taisīt vēl pirms 1,5 milj. iztērēšanas. Tas būtu lietderīgāk. Kas no Ekonomikas ministrijas uzlika parakstu uz Jums izsniegtās atļaujas?

Andrejs Siliņš: Bijušais valsts sekretārs un esošais valsts sekretārs. Protams, saskaņojot ar ministru.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Vai esat ofšoros vai nē?

Andrejs Siliņš: Neesam. Ja būtu, tad te sēdētu kāds advokāts nevis es.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Tūristi speciāli brauc skatīties saulrietu uz Jūrkalni un tādu ērmu es te negribu. Tas tūrismu ļoti ietekmēs.

Ingus Antonovičs: Vajag plānoto VES parku savietot ar esošajām rūpnieciskajām zonām. Arī kabelis vēl taču ir kaut kur ārā jāizvelk.

Andrejs Siliņš: Kabelis ir plānots Užavā.

Māris Dadzis: Tad jau no alternatīvas V8 līdz Užavai ir ļoti tālu.

Andrejs Siliņš: Projekta attīstība notiek kontekstā ar “Kurzemes Loku”. Mēs saskaņojam savus plānus ar viņu plāniem par apakšstaciju būvi, jo tur jau ir diviem parkiem izsniegtas atļaujas.

Māris Dadzis: Ja mēs runājam par ietekmi uz vidi, tad būtu korekti, ja būs norādīts no katra alternatīvā laukuma, kur ir izvads krastā.

Andrejs Siliņš: Mēs esam pionieru lomā. Mums ir jāveic liels caursišanas darbs. Plāns ir, ka atzars no KL tiek veidots kā viens centralizēts, piemēram, alternatīvu V8/V7 zonā. Tur var izbūvēt vairākus parkus. Tad tiek būvēts izvads līdz šai zonai un apakšstacijai jūrā. Atzaram no KL līdz jūrai tāpat tiek veidots IVN. Tas gan ir no traucējumiem dabai viedokļa daudz sāpīgāk, nekā viens kabelis un arī daudz dārgāk.

Jūrkalnes iedzīvotāja:  Vai Ziemeļkurzemē nekas nav paredzēts?

Andrejs Siliņš: Nē, tur nav iespējams, jo tur ir dabas liegumi.

Ingus Antonovičs: Mums arī šeit ir liegums!

Jūrkalnes iedzīvotāja:  Kur ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas? Cik valstij būs jāpiemaksā par šādu projektu? Par cik dārgāka kļūs elektrība?

Andrejs Siliņš: Dotajā brīdī vienīgā piemaksa šādiem projektiem ir par neemitēto CO2. Tas ir 12 eiro par megavatstundu. Tādā gadījumā mēs varam strādāt par tirgus cenu vai ļoti tuvu tai.

Māris Dadzis: Šādos projektos vajadzētu izsludināt izsoles, lai projektus realizē kompānijas, kas neprasa neko.

Andrejs Siliņš: Mūsu dialogs tieši šāds arī ir. Ekonomikas ministriju uztrauc, kādu ietekmi tas atstās uz tarifiem. Mēs varam parādīt ka 2017.-2018. gadā ietekmes nebūs vai tā būs ļoti minimāla. Vēja enerģijai vēl ir šāda priekšrocība – kad vējš pūš, jūs varat nededzināt gāzi. Un slēgt visas stacijās ārā. Tas vēl jo vairāk kopējo tarifu mazāk ietekmēs.

Ingus Antonovičs: Ne par velti ir tāds teiciens – ja gribi dzīvot zaļi, Tev jābūt bagātam.

Andrejs Siliņš: Mēs jau tā pērkam tik daudz no ārpuses enerģiju. “Latvenergo” ir gatavi arī kļūt par parka operatoru. Viņus interesētu iespēja pārņemt parku tāpat kā tas ir HESu gadījumā. Jautājums ir, cik mēs esam apmierināti ar “Latvenergo” un kur aiziet viņu peļņa.

Valdis Felsbergs: Vai ir vēl kādi jautājumi?

Juris Vētra: Mēs esam izlēmuši – būvēt pie Liepājas! Manuprāt, šī karte ir nekorekta. Šeit neiet runa tikai par Jūrkalni. Arī Kuldīga barojas no šī skata, jo visa pilsēta šeit brauc atpūsties. Un ne tikai Kuldīga,  arī tālākās pilsētas. Šeit ir tūrisma maršrutu krustpunkts no Ventspils un Liepājas. Šeit ir tūrisma maršrutu galapunkts.

Māris Dadzis: Jūrkalne jau nav tāds tūrisma attīstības centrs, kurš ir izdomāts. Ir plāns kurā tas viss ir iekļauts.

Andrejs Siliņš: Tāpēc jau ir šī apspriede, lai mēs varētu uzklausīt šo informāciju un jūsu viedokļus.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Es zinu daudzas vietas, kas ir ļoti maz apdzīvotas. Nesaprotu, kāpēc šeit – ļoti publiskā vietā ir jāplāno šādi projekti!

Jūrkalnes iedzīvotājs: Kad būs pirmie izpētes darbi?

Valdis Felsbergs: Ātrākais pēc pusotra gada būs IVN ziņojuma apspriede. Ceram, ka šoruden dabūsim darba programmu.

Jūrkalnes iedzīvotāja: Kāda jēga ir vispār turpināt izpēti, ja mēs esam pret?

Māris Dadzis: Skaidrs, ka visi virzīs no sevis prom šo projektu. Atsūtiet, lūdzu, gan šodienas protokolu, gan arī Pāvilostas un Liepājas protokolus!

Valdis Felsbergs: Lūdzu, līdz 22. augustam vēršaties ar saviem ierosinājumiem rakstiski pie VPVB.




Sapulci vadīja: Valdis Felsbergs

Protokolēja: Sintija Martinsone

Skatījumu skaits: 28017