Save on discount prescription Canadian pharmacy according to officials. 2014 entertaiment Canadian pharmacies .{{? antibiotics online with branded and generic medicines! Save on prescription cost with discounts coupons. Buy drugs online legally with canadian drugstore <>\{ canadian drugs - all products have the necessary certificates!
Home

BWP neatsakās no plāniem būvēt VES jūrā pie Jūrkalnes

E-mail Print

There are no translations available.

Šā gada 9 augustā Jūrkalnes bibliotēkā notika paredzēto vēja elektrostaciju izbūves Baltijas jūrā pie Jūrkalnes sabiedriskā apspriešana. Par spīti visu sanākušo iedzīvotāju vienprātīgajam NĒ, izskatās, ka SIA BWP vadība nedomā atteikties no savas ieceres būvēt VES jūrā pretī Jūrkalnei.

 

Uz sabiedrisko apspriešanu vietējie iedzīvotāji  bija ieradušies kuplā skaitā. Un arī jautājumi SIA BWP pārstāvjiem - valdes loceklim Siliņa kungam un firmu pārstāvošajam juristam bija konkrēti un pardomāti. Jāsaka godīgi, ka nevienu atbildi, kas varētu būt pozitīva Jūrkalnes iedzīvotājiem un apkārtējai dabai, mēs nesadzirdējām. Toties Jūrkalnes iedzīvotāju teiktais NĒ veja parkam bija pārliecinošs gan sapulcē, gan aptaujā mājas lapā www.labrags.lv (139 pret būvniecību, 1 par būvniecību un 3 atbildēja, ka nezin atbildi). Pat vēl vairāk - to laikam saprata arī abi augstākminētie kungi, jo diskusijas beigās BWP pārstāvis teica, ka turpmākājās apspriešanās alternatīvas V2 un V3 vairs netiks iekļautas. Tie, protams, bija tikai vārdi, jo apspriežot būvniecības ieceri citās pašvaldībās, V2 un V3 turpināja eksistēt kā iespējamās alternatīvas.

Arī citās pašvaldībās notikušajās projekta apspriešanās bija liels apmeklējums un vienprātīgs vietējo iedzīvotāju lēmums neatbalstīt VES būvniecību jūrā. Izņēmums bija vienīgi Liepājas pilsēta, kur apspriešanu apmeklēja ap 10 cilvēku (pašvaldības pārstāvjus un presi ieskaitot) un arī iebildumu pret VES būvniecību praktiski nebija.

Liekas, kas vēl SIA BWP ir vajadzīgs? Liepājnieki nenoraida VES projektu jūrā, domājamais būvniecības laukums atrodas pie pašas ostas, arī vizuālais skats varētu būt pievilcīgs uz industriālās ostas fona. Celtniecības darbu izmaksas noteikti būtu zemākas kā jebkurā citā alternatīvajā vietā - nav jātransportē torņu sastāvdaļas dziļi jūrā, nav jābūvē kilometriem gara elektrokabeļa maģistrāle jūrā. Arī apkalpošanas izmaksas mazākas, - izbrauc tik no ostas un esi jau ģeneratoru parkā. Arī apkalpojošos speciālistus vieglāk būtu atrast lielā pilsētā nekā, piemēram, mazajā Pāvilostā.

Izskatās, ka atbildi var atrast AS "Augstsprieguma tīkls" mājas lapā, kur aprakstīts jaunbūvējamais "Kurzemes loks" un arī pamatota šā loka izbūves nepieciešamība. Sadaļā "Projekta Kurzemes loks tehniskais pamatojums un nākotnes attīstība" ir šāds teksts: "Latvijas rietumdaļā ir vislielākais vēja potenciāls valstī un ir vērojama investoru interese apgūt šo atjaunojamo energoresursu veidu. Latvijas pārvades sistēmas operatoram ir iesniegts liels vēja elektrostaciju izbūves tehnisko noteikumu pieprasījumu skaits Kurzemē, gan uz zemes, gan jūrā (līdz 2000 MW). Pie esošā 110 kV pārvades tīkla Kurzemes piekrastē iespējams pieslēgt tikai ierobežotu vēja elektrostaciju jaudu (līdz 220 MW)."

No kurienes gan varētu savākt šos 2000 MW? SIA BWP apgalvo, ka plānots uzbūvēt tikai vienu vēja parku jūrā ar 200 MW jaudu.  Tad kur radīsies vēl 1800 MW? Uz sauszemes tas nav reāli. Vairāk gan izskatās, ka plānots ar laiku apbūvēt visus punktus, ko apsprieda, tad jūrā sanāktu 8 x 200 MW = 1600 MW, un uz sauszemes varbūt 400 MW vēl varētu izspiest.

SIA BWP direktors Meirāna kungs ir atsūtījis atbildes un SIA BWP viedokli par labrags.lv iepriekšējo publikāciju "Teiksim NĒ mūsu piekrastes izcūkošanai!". Liels paldies Meirāna kungam par izteikto viedokli, pilna Meirāna kunga vēstule ir lejupielādējama šeit:icon BWP direktora J.Meirāna atbildes (30.32 kB).

 Protams, uz vēstuli ir jāsniedz atbilde, tad nu mēģināšu sniegt savu viedokli un komentārus šeit. Ja kādam vēl ir kas piebilstams, tad laipni lūgtum pievienot komentārus rakstam.

labrags.lv: "Nākas secināt, ka atkal daži bārdaini latvju bālēliņi grib iedzīvoties uz valsts un iedzīvotāju rēķina"
Meirāna kungs: "Dotajā brīdī neviens nevar atbildīt vai vispār kāda piemaksa būs, nemaz nerunājot par tās apmēriem. Projektu tiek plānots pabeigt 2018.gadā, esošais regulējums jau sen nebūs spēkā, par to kāds būs jaunais nav zināms, bet ir skaidrs, ka tas nebūs ne „trīskāršs, ne dubults tarifs”. Par bārdainajiem bāleliņiem nav vērts komentēt vispār..."
mans komentārs: Par piemaksām jā, - nebūs dubults tarifs, tas bija spēkā līdz 2001.gadam (ja mani atmiņa neviļ) uzceltajām spēkstacijām. Bet labums noteikti būs, citādi investoriem nebūtu nekādas ieinteresētības projektā. Un gan jau, ka ieinteresētās personas jau zina cik varēs nopelnīt no šī projekta. Par tiem bālēļiņiem varētu nerunāt, ja abi kungi, kuri dēvē sevi par SIA BWP patiesajiem īpašniekiem, būtu veikuši attiecīgas izmaiņas uzņēmuma statūtos un LR Uzņēmumu reģistrā iesnieguši iesniegumu par uzņēmuma īpašnieku maiņu no ofšora kompānijas uz sevi. Kopš 2009.gada, kad kā es saprotu, beidzās abu kungu darba attiecības ar Microsoft, bija gana laika to sakārtot.

 labrags.lv: "Par labumu valstij šeit nav ko runāt, jo valsts vēl piemaksā šiem alternatīvās enerģijas ražotājiem. Tad jau var par dubultu cenu iepirkt enerģiju no citām valstīm. Labuma vietējiem iedzīvotājiem arī nav nekāda, no tā elektrība mums lētāka nepaliks un nekādas piena un ķīseļa upes Jūrkalnē neplūdīs."
Meirāna kungs: "Par labumu valstij iesaku apskatīties: http://www.ewea.org/fileadmin/ewea_documents/documents/publications/reports/MeritOrder.pdf, kā arī citos EWEA materiālos. Varam arī atsevišķi izvērst diskusiju par energodrošību – tās esamība vai neesamība būtiski ietekmēs valsts spēju attīstīties. Par to var daudz atrast ES resursos (http://ec.europa.eu/energy/security/index_en.htm).
Ieguvumi pašvaldībā, kuras teritorijā tiks realizēts projekts noteikti būs, jautājums  cik un kādi ir atvērts, jo pašreiz nav pamata precīzākiem aprēķiniem, bet ir skaidrs, ka ostā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk parkam būs jāizvieto apkalpes un uzturēšanas centrs, kurā tiek plānots nodrošināt darba vietu vismaz 20-30 cilvēkiem."

mans komentārs: Par tiem labumiem valstij jau kaut kur varētu arī piekrist, - izpildām Eiropas direktīvas, esam "labie puikas", izmantojam atjaunojamo enerģiju.Tikai vai tas, ka Eiropas onkuļi mums paglaudīs galviņas, atsvērs ekoloģiskos un citus zaudējumus, kas radīsies uzceļot šos vēja parkus? Lai nu kas, bet mūsu Valsts jau tagad var lepoties ar ļoti augstu atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvaru un līdz līdz tā saucamajām normām pietrūkst vien pāris procentu. Un mēs varam lepoties, ka Baltijas jūra mūsu piekrastē vēl nav "mirusī jūra" kā tas ir Dānijas un Vācijas piekrastēs. Par energodrošību arī varētu piekrist, ja šie parki piederētu valstij. Citādi, kāda starpība, - ārzemju vai privātā enerģija? Kam pieder enerģija, tas pārvalda ekonomiku.
Ieguvumi pašvaldībā? Kurā? Atbilde jau ir sniegta - ostā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk parkam. Tātad Jūrkalnes gadījumā tā ir Pāvilosta, - pavisam cits novads! Turklāt arī pāvilostnieki stipri šaubās, ka viņiem kāds piedāvātu darbu apkalpošanā. Tur jau būs vajadzīgi speciālisti. Katrā ziņā Jūrkalnei šāds parks var tikai atņemt cilvēkiem darbu - ir riski, ka samazināsies piekrastes zveja un arī tūristu pieplūdums var samazināties.

 labrags.lv: "neviens nevar pateikt kā šīs elektrostacijas ietekmēs tādu svarīgu biotopu kā stāvkrasts. Var pastiprināties krasta erozija, vai arī gluži otrādi, var sākt veidoties smilšu sanesumi."
Meirāna kungs: "noteikti tiks iekļauts IVN programmā, jāņem vērā, ka plānotais vēja parks atradīsies vismaz 6 km attālumā no krasta, kas ir pietiekami tālu, lai ietekme uz stāvkrastu būtu minimāla vai vispār tādas nebūtu."
mans komentārs: Ļoti jauki! Stāvkrasts ir Jūrkalnes pagasta vizītkarte un aizsargājams dabas objekts. Gribētu piebilst, ka nedrīkst būt nekāda ietekme uz stāvkrastu, arī minimāla nē! Šeit ieteiktu, pētot ietekmi uz vidi, paskatīties ko par ietekmi uz krastu saka Lielbritānija, - šo lietu nevar paredzēt ne ar kādām modelēšanām, tāpēc Lielbritānijā, izskatot šādus projektus, uzreiz iesaka nebūvēt tos pretim aizsargājamām krastu teritorijām.

 labrags.lv: "būvniecības laikā tiks iznīcināta zivju barības ķēde jūras gultnē, kas draud ar tā jau ne pārāk lielās zivju populācijas samazināšanos.
Ekspluatācijas gaitā turbīnu vibrācijas trokšņi, kā arī apkalpojošo kuģu pārvietošanās var būtiski ietekmēt jūras zivju populācijas samazināšanos, kā arī izjaukt lašu, taimiņu un nēģu migrācijas ceļus."

Meirāna kungs: "Iesaku pameklēt informāciju internetā, pirmais raksts, ko izmet google ir par šo jautājumu, ir par pētījumu, kas pierāda pilnīgi pretējo: http://www.guardian.co.uk/environment/2011/aug/11/offshore-wind-farms-good-wildlife
Jautājums noteikti tiks ieļauts IVN programmā, ietekme noteikti būs, par to nav šaubu, jautājums ir par to, kas notiek pēc tam, augstākminētajā pētījumā ir konstatēts, ka pēc parka uzcelšanas tas rada labvēlīgu vidi jūras organismiem un to attīstībai."

mans komentārs: Google izmet to, ko meklē, ja meklē VES negatīvo ietekmi, tad šie pētījumi nebūt nav pirmais raksts.
Jā raksts ir par profesora Hana Lindeboma (Han Lindeboom) un viņa komandas izdarītajiem pētījumiem Egmondas vēju parkā Dānijā. Un rezultāti tiešām ir tādi, ka šajā teritorijā uzlabojas ekoloģiskā situācija, jo ar šo vēja parku tika radīta salīdzinoši mierīga "oāze" jūras dzīvniekiem un zivīm vietā, kur pirms tam bija milzīga kuģu satiksme, piesārņojums un "mirusi" jūra. Arī profesora komanda apgalvo, ka ekoloģija uzlabojas tikai tāpēc, ka iepriekš tā šajā vietā bija drausmīgā stāvoklī un kā otru iemeslu, kāpēc ietekme uz dabu šeit ir maza, norāda to, ka atrašanās vieta tālu jūrā un dziļos ūdeņos minimizē VES negatīvo ietekmi (avots: http://www.ifandp.com/article/0013043.html), teksts oriģinālvalodā: However, location and sea depth play a crucial role in minimising a wind farm’s negative effects. Tātad profesora pētījumi nenoliedz VES kaitīgo ietekmi uz dabu, tie tikai parāda, ka konkrētā vietā un konkrētos apstākļos šī kaitīgā ietekme var būt mazāka par labumu, ko dod ierobežojumi citām saimnieciskām darbībām uzbūvētas VES teritorijā. Ja vietā, par ko ir rakstīts pētījumā, situācija uzlabojas, tas tikai priecē, vienīgi nedaudz uztrauc fakts, ka šie pētījumi tiek finansēti no NoordzeeWind puses, kas ir vēja parku kompāniju Nuon un Shell Wind Energy kopuzņēmums. Kā saka, kas maksā, tas pasūta mūziku.
To visu mēs nekādi nevaram attiecināt uz mūsu piekrasti, mums ir dzīva un salīdzinoši neskarta jūra. Un paredzētie poligoni neatrodas tālu no krasta, arī jūras dziļums tur nav liels. Mums nav ekoloģiskā katastrofa, ko varētu uzlabot ar vēja parka klātbūtni. Ja pretīm mūsu piekrastei būtu naftas ieguves platformas vai kā citādi tā tiktu nenormāli piesārņota, es būtu viens no pirmajiem, kas teiktu: "Jā, ceļam šeit VES, mums vajag vismaz kaut kādu dzīvību jūrā!". Bet pašreizējā situācijā VES mūsu piekrastē var radīt tikai kaitējumu.
Un caur šo paredzēto vēja parku teritoriju iet lašu, taimiņu un nēģu migrācijas ceļi (uz Rīvas upi). Neapšaubāmi VES radīs negatīvu ietekmi uz zivju migrāciju, jo atradīsies salīdzinoši netālu no upes ietekas jūrā. Lielākos attālumos, apmetot loku ap VES zonu, zivis varbūt viegli atrastu tālāko ceļu, bet šeit var būt risks, ka zivis "pazaudē" ceļu. Un vai vispār tās vairs meklēs ceļu uz Rīvu? No dienvidu puses vēja parki, uz ziemeļu pusi paredzētais lieljaudas kabelis uz Užavas apakštaciju. Arī šis kabelis dos kaitējumu videi, jo nav vēl izdomāts kā pārvadīt elektroenerģiju bez elektromagnētiskā starojuma.  Mēs pagastā atjaunojām zivju ceļu caur Rīvas upes bijušās papes fabrikas dambi, lai dotu nārstojošajām zivīm iespēju tikt līdz upes augštecei, bet te atkal plānojas kārtējais nārsta apdraudējums!

 labrags.lv: "lieli sadursmes riski putniem"
Meirāna kungs: "Manis pieminētais pētījums rāda kaut ko citu, kā izrādās, putni nemaz nav tik dumji un neskrien ar galvu turbīnā. Kā arī ir iespējams uzstādīt ierīces, kas atbiedē putnus un novirza viņus citā virzienā, lai tie var turpināt savu migrācijas ceļu. Jautājums noteikti tiks iekļauts IVN programmā."
mans komentārs: Par šo pētījumu jau rakstīju iepriekšējā komentārā, tas tika veikts konkrētā vietā un neatspoguļo vispārējo situāciju. Jo tuvāk krastam VES, jo lielāki riski putniem.
Rietumkurzemē atrodas plaši putnu migrācijas ceļi. Domāju, nav vērts šeit plaši visu aprakstīt, jo par VES ietekmi uz putnu pārvietošanos ir ļoti daudz materiālu internetā un arī Latvijas ornitoloģijas centra materiālos.

 labrags.lv: "ainavas izbojāšana ar propelleriem ( pēc pašu BWP teiktā - nebūtiska ietekme uz ainavu!!!)"
Meirāna kungs: "Pievienotā bilde neatspoguļo patieso ietekmi uz ainavu, IVN programmas gaitā tiks izstrādātās atbilstošas vizualizācijas, lai katrs var novērtēt kādu ietekmi uz ainavu tie atstās."
mans komentārs: BWP bija visas iespējas pirms sabiedriskās apspriešanas izveidot fotomontāžu ar savu redzējumu par ietekmi uz ainavu. Ņemot vērā, ka SIA BWP to nav darījusi, uzskatu, ka Meirāna kungam nav nekāda pamata paziņot, ka manis veidotā fotomontāža neatspoguļo patieso ietekmi uz ainavu.

Vēl vairāk, - veidojot fotomontāžu, ņēmu vērā fotogrāfijās redzamo Sārnates VES, kas redzams no vairākiem skatu punktiem. Zemāk izvietoju fotogrāfijas (nevis fotomontāžas) ar Sārnates VES no diviem punktiem - Labraga un pa vidu starp Jūrkalni un "Cerību buru". Pirmajā bildē attālums līdz VES ir vairāk kā 14 km (klāt ir arī karte ar attālumu no punkta līdz punktam). Tātad attālums šajā bildē ir vismaz 2x lielāks par plānoto attālumu līdz VES jūrā (pēc Meirāna kunga vārdiem - ap 6km), ģeneratora izmērs šajā bildē kalpoja par izejas izmēru trešajai ģeneratoru rindai manā fotomontāžā.

 Otrajā bildē ģenerators fotogrāfēts no 5 km attāluma, turklāt jāņem vērā, ka fotogrāfēts no pludmales nevis no stāvkrasta augšas! Ģeneratora izmērs šajā fotogrāfijā (turklāt vēl samazināts) kalpoja par izmēru manas fotomontāžas ģeneratoru pirmajai rindai.

Tad nu arī rezultējošā bilde sanāca šāda:

Pie šī visa vēl var piebilst, ka Sārnates ģenerators ir tikai "punduris" salīdzinājumā ar tiem ģeneratoriem, kas paredzēti uzstādīt jūrā. Sabiedriskās apspriešanas laikā BWP pārstāvji tēloja nezinīšus un teica, ka jūras ģeneratori nemaz nav lielāki par sauszemes ģeneratoriem. Lai gan paši labi zināja, kādus ģeneratorus paredzēts uzstādīt  - to var atrast viņu pašu projekta mājas lapā. Paredzēti četri turbīnu veidi, apskatījos pirmo, kas bija sarakstā - VESTAS VI123. Jauda 3 MW (Sārnatei labi ja 1 MW), rotoru lāpstiņu diametrs 112 m!!! Tas nozīmē, ka kopējais ģeneratora augstums varētu būt ap 170 - 180 m. Ģeneratora brošūru var lejupielādēt šeit: icon Turbīna VESTAS VI123 (1.03 MB). Tātad stipri lielāki ģeneratori, attālums sākot no 6 km, novērotājs atrodas 20 m augstā krastā. Saliekam kopā šīs fotogrāfijas ar manu fotomontāžu, - nu diez vai tur kaut kas ir pārspīlēts.

Vēl viena laba lieta, ko var lejupielādēt ir bezmaksas programmiņa icon Line of Sight Calculation (452.5 kB), tā izrēķina tiešo redzamību līdz apvārsnim vai līdz kādam objektam, ņemot vērā gan novērotāja atrašanās augstumu virs jūras līmeņa, gan arī novērojamā objekta augstumu virs jūras līmeņa.

Daži aprēķini, kas veikti ar šo programmu:

1. novērotājs 2 m augstumā (parasts jūras krasts), novērojamais objekts - 0m (apvārsnis). Rezultāts: 5 474 m.

2. novērotājs 20 m augstumā (stāvkrastā), novērojamais objekts - 0m (apvārsnis). Rezultāts: 17 310 m.

3. novērotājs 20 m augstumā (stāvkrastā), novērojamais objekts - 120m (ģeneratora rotora centrs). Rezultāts: 59 711 m.

Pēc pirmajiem diviem rezultātiem redzams, ka no stāvkrasta augšas var redzēt trīs reizes tālāk kā no pludmales! Ja raugoties no pludmales jau pirmajai ģeneratoru rindai nevarētu redzēt torņa apakšdaļu, tad skatoties no stāvkrasta augšas arī tālākās turbīnas būtu redzamas "visā augumā". Un vēl viena Jūrkalnes unikalitāte ir tas, ka šeit var vērot divus saulrietus vienā vakarā, - vienu no pludmales, tad uzkāpt krastā un skatīties otru reizi.

Plus pieliekam klāt to, ka vietējie iedzīvotāji vispār negrib redzēt nekādas turbīnas jūrā, - ne labi redzamas, ne nedaudz redzamas. Skats no stāvkrasta uz jūru un saulrietu īstenībā ir mūsu "prece", turklāt labi ejoša prece. To aizsargā arī pašvaldības noteiktie skatu leņķi. Izraksts no vadlīnijām, kas jāņem vērā veicot IVN: "Veicot novērtējumu, jāņem vērā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts un pašvaldību līmenī noteiktie aprobežojumi saistībā ar ainavu aizsardzību un nosacījumi attiecībā uz ainavu attīstību paredzētās darbības vietā. Ja netiek konstatēti izslēdzoši faktori, jāveic ietekmes uz ainavu novērtējums.".Otrs izraksts: "Tā kā ainavas uztvere ir subjektīva, šādas vēja parku vizualizācijas ieteicams izmantot arī iedzīvotāju jeb jutīgo teritoriju lietotāju attieksmes un viedokļa noskaidrošanai.". Jūrkalnes gadījumā, abi šie faktori izslēdz jūras vēja parka būvniecību jūrā pretim Jūrkalnes pagasta teritorijai, jo pašvaldības noteiktie skatu leņķi ir izslēdzošs faktors, savukārt jūrkalnieši negrib "vizualizēt" savu skaisto jūras klaidu ar kaut kādu rotoru rindu gar horizontu.

Pārējie jautājumi droši vien, ka būtu jānodod speciālistu ziņā (par parku izbūves vietu izpēti, u.t.t), neņemšos par to spriest. Turklāt tie nav būtiski jautājumā par to vai ir vai nav jāceļ VES jūrā pie Jūrkalnes. Par Pasaules Dabas fonda materiāliem - tos var atrast WWF mājas lapā, vienu no brošurām var lejupielādēt šeit: icon WWF brošura (2.08 MB).

Nobeigumā gribētu teikt, ka mums ir palicis ļoti maz vietu, kur ir gandrīz neskarta daba un cilvēki var atpūsties no betona, metāla un stikla civilizācijas. Un Jūrkalne ir viena no šīm vietām. Nebojāsim to!
Mākslinieces Elitas Veidemanes šovasar teiktais par Jūrkalnes ainavām: "Sēdēju Zemes malā. Skatījos kā riet saule. Sajutos kā Dullais Dauka!"

 

Raksta papildinājums:

Laikam jau manā fotomontāžā tiešām nav pareizi attēloti paredzamie vēja ģeneratori. Tur Meirāna kungam būs taisnība. Apskatoties reālu vēja parku fotogrāfijas, ir skaidrs, ka šie ģeneratori būs krietni labāk redzami un lielāki kā augstāk redzamajā fotomontāžā. 

Zemāk redzamas North Hoyle jūras vēja parka fotogrāfijas, uzņemtas ar parastu Canon IXUS 82S "ziepjutrauku". Vēja parkā ir 30 ģeneratori VESTAS V80 (par trešdaļu mazāki kā šeit paredzētie). Tuvākais vēja parka attālums no krasta - 7.5 kilometri. Tad nu spriediet paši kā būs pie mums.

Un vēl, saite uz "Neatkarīgās Rīta avīzes 2.augusta rakstu (spiest šeit), kur Siliņa kungs konkrēti pasaka, ka grib apbūvēt visas astoņas vietas.

Bildes fotogrāfētas no Llandudno (30 km attālums):

 

Fotogrāfēts no  Rhyl ( 12.5 kilometri ):

Ingus Antonovičs

Skatījumu skaits: 12943  

 


Last Updated ( Tuesday, 23 August 2011 10:48 )  

Google Translate

More Article