Save on discount prescription Canadian pharmacy according to officials. 2014 entertaiment Canadian pharmacies .{{? antibiotics online with branded and generic medicines! Save on prescription cost with discounts coupons. Buy drugs online legally with canadian drugstore <>\{ canadian drugs - all products have the necessary certificates!
Home Home

Teiksim NĒ mūsu piekrastes izcūkošanai!

There are no translations available.

Šā gada 9 augustā plkst.9.00 Jūrkalnes bibliotēkā notiks paredzēto vēja elektrostaciju izbūves Baltijas jūrā pie Jūrkalnes sabiedriskā apspriešana. Iesim un teiksim NĒ šādai mūsu piekrastes izcūkošanai! Ir svarīgi, lai šo NĒ teiktu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, tāpēc lūgums visiem apmeklēt šo sabiedrisko apspriešanu.

 

Kas ir paredzējis uzstādīt VES jūrā un kam no tā kāds labums?

 

Vēja elektrostacijas paredzējusi būvēt SIA "Baltic Wind Park".  Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta 2008.gada 15.oktobrī, un uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Belizā reģistrētā kompānija "SAS Development Ltd.". "Baltic Wind Park" pamatkapitāls ir 2000 latu, pērn uzņēmums strādāja ar 35 tūkstošu latu apgrozījumu un 1356 latu zaudējumiem, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA "Lursoft" informācija. Nākas secināt, ka atkal daži bārdaini latvju bālēliņi grib iedzīvoties uz valsts un iedzīvotāju rēķina!

Par labumu valstij šeit nav ko runāt, jo valsts vēl piemaksā šiem alternatīvās enerģijas ražotājiem. Tad jau var par dubultu cenu iepirkt enerģiju no citām valstīm. Labuma vietējiem iedzīvotājiem arī nav nekāda, no tā elektrība mums lētāka nepaliks un nekādas piena un ķīseļa upes Jūrkalnē neplūdīs.

Toties ir vesels lērums negatīvu lietu:

1. neviens nevar pateikt kā šīs elektrostacijas ietekmēs tādu svarīgu biotopu kā stāvkrasts. Var pastiprināties krasta erozija, vai arī gluži otrādi, var sākt veidoties smilšu sanesumi.

2. būvniecības laikā tiks iznīcināta zivju barības ķēde jūras gultnē, kas draud ar tā jau ne pārāk lielās zivju populācijas samazināšanos.

3. ekspluatācijas gaitā turbīnu vibrācijas trokšņi, kā arī apkalpojošo kuģu pārvietošanās var būtiski ietekmēt jūras zivju populācijas samazināšanos, kā arī izjaukt lašu, taimiņu un nēģu migrācijas ceļus.

4. lieli sadursmes riski putniem.

5. ainavas izbojāšana ar propelleriem ( pēc pašu BWP teiktā - nebūtiska ietekme uz ainavu!!!)

Lūk tāda varētu izskatīties mūsu piekraste pēc vēja elektrostaciju izbūves:

 

 SIA "BWP" norāda, ka Latvijas rietumkrasts ir ideāla vieta vēja elektrostaciju izbūvei. No kurienes gan viņiem šādi dati? Vai tiešām viņi ir tādi speciālisti vēja enerģijas un būvniecības lietās? Ja var ticēt uzņēmuma valdes loceklim Andrejam Siliņam, tad uzņēmums piederot viņam un uzņēmuma direktoram Jānim Meirānam, attiecīgi 65% un 35% akciju. Abi šie kungi līdz šim strādāja uzņēmumā Microsoft Latvia, pirms tam Siliņa kungs studējis statistiku un demogrāfiju Latvijas universitātē.

Un pēkšņi tik labas zināšanas, ka Siliņa kungs var pateikt, ka nav pilnībā apmierināts ar ministra Kampara virzītajiem noteikumiem, konkrēti, ka vēja parku izbūves vietu izpēte jāuztic nevis pašiem komersantiem, bet sistēmas operatoram, kas ir Latvenergo koncernā ietilpstošā a/s Augstsprieguma tīkls. Tas esot „absolūts absurds” kaut vai tādēļ, ka Baltic Wind Park kā projekta attīstītājs labāk zinot „kas ir jāpēta un kur ir jāpēta” (avots: pietiek.com)

 

Citādāki uzskati par Baltijas jūras iespējamo ekspluatāciju ir Pasaules Dabas Fondam (tālāk sekojošā informācija ņemta no Pasaules Dabas fonda materiāliem).

WWF (Pasaules Dabas Fonds) uzskata, ka Baltijas jūra ir pārlieku noslogota un piesārņota. Mums varbūt liekas, ka tā nav, bet tas ir tikai tāpēc, ka mums ir palikusi gandrīz vienīgā jūras teritorija, kur nekas nav sabūvēts. Zemāk WWF izveidotā Baltijas jūras noslogojuma karte. Ar zaļu punktiņu atzīmēta mūsu piekraste.

Izskatās diezgan briesmīgi, vai ne?

Balstoties uz zinātniskiem atzinumiem, WWF ir izstrādājis Baltijas jūras iespējamo izmantošanas veidu karti.  Tajā gan mūsu piekraste, kā ideāla vieta vēja ģeneratoriem nav norādīta:

Tāpat WWF ir izstrādājis arī Baltijas jūras izmantošanas un konfliktu karti. Tajā ir skaidri redzams, ka pretī mūsu krastam jau konfliktē divas lietas - kuģu ceļi ar zivju populācijas vietām:

Un, izejot no augstākminētajiem plāniem, WWF ir izveidojis Baltijas jūras telpiskā zonējuma plānu (sk.zemāk). Tajā ir skaidri redzams, ka pretī mūsu piekrastei prioritārā izmantošanas zona ir zivju resursiem, kā arī tas, ka nepieciešams pārvietot kuģu ceļus tuvāk piekrastei, lai neciestu lielās zivju populācijas vietas.

 Jautājums, kur te lai vēl iesprauž vēja elektrostacijas?

Skatījumu skaits: 11874  

 


 

Google Translate

More Article


free counters