There are no translations available.
Pirmā Jūrkalnes baznīca ir tikusi ieskalota jūrā. Tā esot bijusi būvēta laikā starp 1590. un 1610. gadu un pastāvēja kā Alšvangas baznīcas filiāle. Vēlāk, 1786. gadā, ar Kurzemes hercoga Pētera Bīrona palīdzību tika uzcelta jauna mūra baznīca, pie kuras bijuši arī kapi. Arī šie kapi ieskaloti jūrā Latvijas pirmās neatkarības laikā. Vēl 1925. gadā tajā vietā jūras krastā esot atradies vecs koka krusts un daži vecās baznīcas pamata akmeņi. No šīs baznīcas ir palicis vien metāla krusts ar pusmēnesim līdzīgu šķērsi apakšdaļā. 1862. gadā iesvētīta jaunā (jau trešā) tagadējā mūra baznīca.
1853. gada dekāna ziņojumā par viņa dekanāta kapličām teikts, ka Jūrkalnes kapliča ir sagruvusi no vecuma. Sīkākas ziņas par šo nožēlojamo faktu ir minētas 1857. gada dekāna aktos. Žemaitijas bīskaps ir pieprasījis no Kurzemes dekāna atsauksmi, vai Jūrkalnē ir vajadzīga baznīca. Dekāns Landsbergs 1857. gada 2. martā bīskapam ziņo, ka Jūrkalnē pāri par divsimt gadiem ir pastāvējusi mūra kapliča, bet kad tā no vecuma sākusi grūt, Kurzemes pārvalde atsūtījusi arhitektu Korfu to apskatīt un uz tā pavēli kapliča noārdīta. Ķieģeļi un dakstiņi nodoti uzglabāšanā Jūrkalnes muižai, bet tagad no tiem tur nekas vairs neesot atlicis. Jūrkalnes zemnieki soloties kolektes ceļā savākt līdzekļus priekš amatnieka, nopirkt vajadzīgās dzelzs daļas un pagatavot logus, bet muižai jādod mūra un koka materiāls, jo ar Kurzemes pārvaldes rīkojumu kapliča esot nojaukta. Baznīca Jūrkalnē tiešām esot nepieciešama, jo Alšvangas baznīca priekš jūrkalniešiem esot par tālu un arī maza. Svētdienās Alšvangā pat puse dievlūdzēju paliekot ārpusē, jo baznīcā viņiem nepietiekot vietas.
Jaunā baznīca Jūrkalnē uzcelta 1861. gadā, un nākošā gadā tā konsekrēta sv. Jāzepam par godu. Jūrkalnes baznīcas inventāros atzīmēts, ka pirmo Jūrkalnes baznīcu (koka kapliču) uzbūvējis grāfs Johans Ulrihs fon Šverins 1637. gadā. Tās pašas dzimtas pēcnācēji 1786. gadā esot Jūrkalnē uzcēluši mūra baznīcu, kuru draudzes locekļi 1861. gadā paplašinājuši.
Kā jau iepriekš minētā dekāna ziņojumā teikts, šī mūra kapliča (celta 1786. gadā) nepilnos simts gados nogājusi nelietojamā stāvoklī un pavisam nojaukta. Ar vārdiem "no draudzes locekļiem paplašināta" patiesībā jāsaprot jaunbūve tagadējā veidā. Iespējams, ka tagadējā baznīca celta uz veciem pamatiem. Šī 1861. gadā celtā baznīca tiešām paplašināta, tikai 1870. gadā, piebūvējot pie ieejas torni, kura apakšdaļa tagad izveido 6 x 4 metri lielu baznīcas priekštelpu. Baznīcā ir divi altāri. Tornī divi zvani.
Saskaņā ar seno nostāstu, pirmajā (senākajā) baznīcā esot noticis dievkalpojums vētras laikā. Pie vecajiem kapiem esot slīcis kuģis. Mācītājs ar karogiem un kvēpināmo trauku, aicinādams tos draudzes locekļus, kas vēlas piedalīties, sekot - devies uz jūrmalu. Airu laiva devās kuģi glābt. Viņisasniedz to ar grūtībām un izglāba daļu no komandas. Kuģi ar kapteini un pārējiem komandas locekļiem pieskaloja krastā. Kapteinis šo vietu par godu laimīgai izglābšanai toreiz nosauca par Feliksbergu (laimīgo krastu), ko vēlāk nomainīja Pilsbergas nosaukums. Par Jūrkalni apdzīvotā vieta pārdēvēta pirmās neatkarības laikā.
Pēc cita stāsta, senos laikos, kad pa jūru vēl braukuši ar buriniekiem, viens no tiem tieši pret Jūrkalni gājis bojā. No kuģa apkalpes izglābies tikai viens virsnieks, kas krastā nonācis šo vietu nosaucis par Feliksbergu - laimīgo kalnu. Virsnieks pēc tautības bijis vācietis. Pret to vietu, kur jūrā nogrimis kuģis, izglābtais virsnieks toreiz licis uzcelt baznīcu.
Arī tagadējā Jūrkalnes baznīcā pie griestiem ir iekārts burinieka modelis - tas simbolizē šīs leģendas.